Переводы Переводы

Latvijas karavīrs: Krievija iznīcinās NATO bāzes Latvijā pirmajās konflikta minūtēs

Источник изображения: https://www.1obl.ru
0  

Pēdējo gadu laikā NATO karavīru skaits Latvijā palielinājās desmitkārt. Latvijas valdošo partiju politiķi nepārstāj biedēt vēlētājus ar «Krievijas agresiju», runāt par Kremļa «hibrīdkara» draudiem un «zaļiem cilvēciņiem» Latvijas teritorijā. Par to, vai tiešām pastāv draudi, cik liela ir NATO un Krievijas kara varbūtība Baltijas valstu teritorijā, un kas notiks ar Latviju militārā konflikta gadījumā, analītiskajam portālam RuBaltic.RU pastāstīja bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka stratēģiskais padomnieks Raimonds Rublovskis.

— Rublovska kungs, pirms četriem gadiem Jūs apgalvojāt, ka Latvijas aizsardzībai pietiks ar 150 amerikāņu karavīriem. Šobrīd daudznacionālā NATO kaujas grupa Latvijā ir daudzreiz lielākā. Pēc Jūsu prognozēm, vai ir pamats runāt par turpmāku karaspēka palielināšanu?

— Uzreiz precizēsim: runa nav konkrēti par amerikāņu kaujas kontingentu, bet gan par NATO karaspēku. Un tas ir pietiekams skaits, lai atzīmētu NATO klātbūtni. Otra lieta, ko es uzreiz vēlos atzīmēt: runājot par Latviju, ir jāņem vērā fakts, ka priekš NATO visas trīs Baltijas valstis ir vienota teritorija.

Šodien Latvijas teritorijā ir izvietota viena daudznacionālā bataljona grupa (1400 karavīri — RuBaltic.Ru piez.), kura rotācijas kārtībā atrodas Kanādas vadībā. Ņemot vērā, karavīru skaita attiecību reģionā, šie bruņotie ar vieglo munīciju spēki, nekādas briesmas Krievijai nerāda. Bataljona grupas turpmākai paplašināšanai nav objektīva iemesla.

Tas vairāk izskatās pēc politiska, nevis kara žesta. Turklāt NATO bataljona grupas rīcībā nav smagas raķešu vai bruņutehnikas.

Baltijas valstu gaisa telpas uzraudzību vadoties pēc tā paša rotācijas principa, veic no četrām līdz astoņām Ziemeļatlantijas alianses lidmašīnām, kuras bāzējas Lietuvas Zoknaj lidlaukā, un Igaunijas Emari aviobāzē.

— Cik lieli ir Latvijas bruņotie spēki?

—  Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju Latvijas Nacionālie bruņotie spēki — ir sešarpus tūkstoši aktīvā dienesta karavīri, astoņi tūkstoši zemessargu (Latvijas brīvprātīga militāra organizācija, kura ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sastāvā — RuBaltic.Ru piez.) un trīs tūkstoši rezervē esošu karavīru.

— Kāda ir Jūsu attieksme attiecībā uz Latvijas politiķu izteikumiem par NATO karaspēku palikšanu Polijas un Baltijas valstu teritorijā tik ilgi, kamēr turpinās pastāvēt «draudi no Krievijas puses»? Vai Latvija varēs justies drošāk, ja tās teritorijā tiks izveidotas pastāvīgas NATO militāras bāzes?

— Pirmkārt, gan iekārtošana, gan infrastruktūra un apgāde — ir daļa no Latvijas valdības līgumsaistībām, attiecībā uz alianses karaspēka izvietošanu savā teritorijā. Tāpat arī rotācijas kārtība nedod pamatu uzskatīt bataljona grupu Ādažos par bāzi šī vārda ierastajā nozīmē. Drīzāk tas ir NATO militārais objekts.

Otrkārt, jautājums par militāro bāzu izvietošanu Latvijā, nav mūsu politiķu kompetencē; šāda veida rezolūcijas ir alianses biedru, to skaitā ASV prerogatīva.

Runājot par hipotētisku militāro bāzu esamību, tad reālā militāra konflikta gadījumā ar Krieviju, šīs militāras bāzes tiks iznicinātas jau pirmajās minūtēs.

Pie tām, ņemot vērā pašreizējos apstākļus — mūsu valsts ir situācijas ķīlnieks jebkuras NATO un Krievijas sadursmes gadījumā. Austrumu kaimiņa robežu tuvums jebkurā gadījumā Latvijai nozīmē briesmas. Latvijas armija nepagūs pielietot savus spēkus. Vienīgais jautājums, vai no mūsu valsts paliks vien liela bedre, vai arī mums paveiksies, ko atkārtošos, lemt ne mums.

Runājot par Latvijas politiķiem un viņu pastāvīgu retoriku «draudi no Krievijas puses», tad daudziem tas ir izdzīvošanas jautājums «dienišķā maize». Pastāv acīmredzamas lietas.

Principiāli izvairīties no dialoga ar Maskavu nepadara par savas valsts patriotu: deviņos gadījumos no desmit agresīvā retorika — ir tikai ceļš tūlītēju labumu sasniegšanai.

— Vai tiešām pastāv tik plaši apspriesti «Krievijas draudi»? Ņemot vērā to, ka Rietumeiropas un Baltijas valstīs, kuras ir Krievijas kaimiņzemes, atrodas desmitiem tūkstošu ASV un NATO karavīru, kuru rīcībā ir smaga artilērija un aviācija?

— Realitāte ir tāda, ka katra no pusēm saskata pretinieka naidīgas darbības un draudus savai drošībai. Osētijas — Gruzijas 2008. gada konflikts, tagadējie notikumi Ukrainā vieniem tā ir aiziešana, citiem Krimas aneksija — aiz visiem šiem notikumiem katra no pusēm saskata savus «dzelzs» argumentus, kāpēc vainot vai attaisnot.

Latvija ir pārāk maza un atkarīga lielo spēlētāju ģeopolitisko konfliktu paradigmā, tai ir pieredze piespiedu kārtas dalībai šādos konfliktos. Ņemot vērā valsts izvēlēto virzienu, pasaulē notiekošais nevar to neuztraukt.

Cita lieta, kad politiķi manevrē uz jebkurā jautājumā šauras spekulāciju šķautnes, šādā veidā tikai uzkurinot kopējo sasprindzinājuma eskalāciju. Latvijai tas ir ļoti raksturīgi.

Vai Latvija ir vajadzīga varenajai Krievijai no ekonomisko, politisko un militāro interešu skatupunkta? Viennozīmīgi — ne. Šodien 21. gadsimtā ar svešu mežu, lauku un upju palīdzību savas valsts robežas nenosargāt. Bruņojuma piegādes līdzekļi ļauj raidīt ienaidnieku gandrīz zibenīgi.

Ir jābūt pragmatiķiem. Pasaule nepārtraukti mainās. Eiropu daudz vairāk uztrauc bēgļu krīze, nekā draudzība ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko.

Ungārijas un Čehijas līderi var viegli ieņemt prokrievisko pozīciju ņemot vērā to, ka viņiem ir, ko atcerēties: gan 1956., gan 1968. gadu. Piemēru ir daudz.

Latvijas pozīcija ir garlaicīga, vienveidīga, kaitīga un pastāvīgi atrodas uz histērijas sliekšņa.

Ar iemeslu vai bez televizorā ir dzirdamas sarunas par Molotova — Ribentropa paktu. No 1940. gada nomainījās ne viena vien paaudze, bet mēs turpinām runāt par okupāciju. 

Un tas ir iemesls sabiedrības sašķeltībai, kas atsaucoties uz mūsu sarunu, Latvijas militāri — stratēģiskām interesēm nenāk par labu.

Runājot par raķešu palaišanas iekārtam Polijā un Rumānijā atbilde ir vienkārša. Līdzīgā scenārija gadījumā, ja ASV izvietos jaunu militāro bāzi Polijā (Fort Trump — RuBaltic.Ru piez.), Krievija vienkārši pārtēmēs savu augsti precīzu ieroci. Un, vadoties pēc savām nacionālas drošības interesēm, Krievija rīkosies pareizi.

— Kāda, Jūsuprāt, ir konvencionālā kara varbūtība?

— Esmu drošs, ka varbūtība ir ļoti maza. Mēs skatāmies uz neīsto reģionu. Krievijas jaunākas tehnoloģijas bruņojuma sfērā oponentu draudus novest līdz praktiskajām darbībām padara par neiespējamu misiju.

Tas nozīmē, ka kara iespējamība pastāv, bet varbūtība, ka ASV un NATO uzvarēs, ir ļoti maza. Nepaliks ne Latvija, ne Eiropa, pasaule — var izzust.

Pavisam cita lieta ir Ķīna. Esmu pārliecināts, ka šodien tieši Ķīna — ir galvenais pretinieks, kurš apdraud ASV ekonomisko, politisko un militāro varenību. Domāju, ka ASV un Eiropas kopīgais politiskais vektors tiks novirzīts uz Ķīnu un Tuvajiem Austrumiem.

Starp citu, nesen notikušajā Sniega tikšanas laikā Lietuvā, Trakai, bijušais ASV militāro spēku virskomandieris Eiropā Bens Hodžess izteicās par Ķīnu daudz konkrētāk (Amerika gatavojas karam ar Ķīnu — RuBaltic.Ru piez.).

Kas attiecas uz hibrīda jeb informācijas karu, diemžēl pateicoties jauno tehnoloģiju iespējām, tas tikai uzņem apgriezienus.

— Militārie izdevumi Latvijā 2018. gadā sasniedza 2% no IKP, ASV prezidents Donalds Tramps uzstāj, lai NATO dalībvalstis tos paaugstina līdz 4%. Cik daudz tas ir pamatots?

— Latvija ir maza valsts ar virkni neatrisinātu sociālu jautājumu.

Kas mani patiešām kaitina, tad tā ir mūsu labējo, militārā jomā absolūti nekompetento politiķu kaukšana par «Krievijas draudiem», viņi cenšas skriet pa priekšu vilcienam.

Un te arī galarezultāts: jo vairāk mēs cenšamies izdabāt, jo mazāk mūsu viedokli ņem vērā.

— Kā bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Stratēģiskās plānošanas departamenta priekšnieks, kā cilvēks, kurš vairāku gadu garumā nodarbojās ar alianses analītisko darbu, sakiet: vai tiešām NATO augstāko amatpersonu līmenī tic draudiem no Krievijas puses?

— Dažādi. Pastāv domāšanas inerces spēks, pastāv tieša atkarība no politiskās doktrīnas. Skaidrojot plašāk, tad brita un amerikāņa domāšanas veids atšķirsies no eiropieša vispārējās vērtību sistēmās, kam nemazākā mērā veicina robežu tuvumus un vēsturiskās paralēles.

— Jums ir vairāku gadu pasniedzēja pieredze. Vai Jūs varat pateikt, kāds ir Jūsu auditorijas vienotais viedoklis: mūsdienu jaunatne baidās no Krievijas draudiem? Vai pēc studentu domām, NATO esamība Latvijā ir attaisnota?

— Arī te viedokļi ir dažādi. Kādreiz mēs visi bijām dzimuši PSRS, mums bija kaut kādas kopīgas vērtības. Kopš tā laika ir izaugušas divas jaunas paaudzes ar jaunu vērtību kopumu.

Latvijas klātbūtne ES un NATO ar iespēju ceļot un iepazīt pasauli — standarts, nevis kaut kāds retums. Ja pārfrāzējam Jūsu jautājumu, un runāt par Latvijas iedzīvotājiem kopumā, tad likumsakarība ir acīmredzama: Latgales novads, kurš dala robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, kur cilvēkiem pāri robežai palikuši radinieki, grib labas attiecības ar kaimiņzemēm. Daudz bagātākos reģionos attieksme pret aliansi var būt pavisam cita.

Vēl pastāv dalīšana pilsoņos un nepilsoņos, kur atbilde ir skaidri redzama.

Attiecībā uz jauniešiem, ja runājam plašāk, ne tikai par Latvijas dalību NATO, bet arī par jaunas paaudzes vēlmi sargāt savu dzimteni, tad jaunu cilvēku masveida aizbraukšana uz ārzemēm cienīgā darba un nākotnes perspektīvu meklējumos, arī nav laba zīme Latvijas stratēģiskajai iekšpolitikai.

Tāds tas vērtību kopums šodien ir, un tas ir taisnīgi: ja Dzimtene nedomā par jauniešiem, tad jaunatnei un valdības vīriem ir dažādi priekšstati par patriotismu.

— Ik pa laikam Latvijas politiķi uzsāk diskusijas par obligāto militāro dienestu. Kāds ir Jūsu viedoklis?

— Mana atbilde būs iepriekš minētā turpinājums: neņemot vērā lielus finanšu izdevumus, piesaucot obligātajā dienestā nesagatavotus, nemotivētus puišus 21. gadsimtā, galarezultātā mēs iegūsim nevis armiju, bet neorganizētu, absolūti rīcībnespējīgu veidojumu. Saucot lietas saviem vārdiem — lielgabalu gaļu.

— Jūsu dzimtā puse ir Daugavpils. Kādi būtu Jūsu komentāri attiecībā uz BBC filmu par Trešo pasaules karu, kurš pēc filmas veidotāju versijas sāksies tieši Daugavpilī?

— Provokācijas pamatā ir postulāts par it kā «sarkano» reģionu. Krasi izteikts internacionālais sastāvs, vēsture un reģiona gars runā par latgaliešu garīgo bagātību — neko vairāk.

Latgalieši ir vismiermīlīgākā tauta, ko pazīstu. Diemžēl līdzīgas filmas ir tā paša informācijas kara sastāvdaļa.

— Aizvadītā gada oktobrī Latvijā notika Saeimas vēlēšanas. Jūs startējāt no «Saskaņas», kā aizsardzības ministrs. Vai varat īsi pastāstīt par savu redzējumu Latvijas aizsardzības iespēju jautājumā?

— Trīs punkti. Pirmkārt — nopietns darbs kiberdrošības jomā. Pasaulē attīstās jaunas tehnoloģijas, mēs nedrīkstam atpalikt.

Otrkārt — speciālo uzdevumu vienība. Papildus kopīgām militārajam operācijām NATO, to var iesaistīt cīņā ar terorismu.

Treškārt — bruņoto spēku un policijas sadarbība, kas vairākas reizes paaugstinās tās efektivitāti.

Bet, ko mēs darām šodien — iepērkam vecu, norakstītu tehniku, tērējam miljonus metāllūžņu iegādei, t.i., metam naudu nekurienē. Bardaks, nekompetence — tas vis, kā vēža audzējs pārņēma Latvijas bruņotus spēkus.

Līdzšinējās koalīcijas atteikšanās sadarboties ar «Vienotību», partiju, kura ieguva gandrīz ceturto daļu mandātu, tajā paša laikā piesaistot cilvēku, kuram ir ASV pilsonība (runa ir par Krišjāni Kariņu, kuram prezidents piedāvāja izveidot valdību — RuBaltic.RU piez.), cilvēku, kuram ir pavirša izpratne par Latvijas realitāti, bez necieņas izrādīšanas pret vēlētājiem, — tas ir kārtējais lēciens uz pazīstama grābekļa. Un protams, jauns grūdiens rusofobijas uzkurināšanai.

Статья доступна на других языках:
Обсуждение ()