Kratīšanas pie Rīgas mēra Nila Ušakova liek krustu uz viņa karjeras iespējam Eiropas Savienība. Neatkarīgi no tā vai Ušakovam izdosies «nomazgat» no sevis apvainojumus korupcijā, par karjeru Eiropas Savienības institūcijās tagad ir jaaizmirst. Ušakova plāns iegūt krēslu Briselē apmaiņā pret Latvijas lielākas krievvalodīgās partijas lojalitāti nenostrādāja: jauna valdība sāka ar Rīgas mēra politiskās karjeras gāšanu.
Trešdien, 30. janvārī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veica kratīšanu Rīgas mēra Nila Ušakova darba kabinetā un dzīves vietā. KNAB preses pārstāvji informēja, ka kratīšana tika veikta kriminālprocesa ietvaros.
Par kādu kriminālprocesu ir runa, KNAB neatklāja, tomēr visdrīzāk runa ir par pagaiša gada lielāko korupcijas skandālu Latvijā, kas saistīts ar Rīgas pašvaldības uzņēmumu Rīgas Satiksme.
Rīgas satiksmes lieta jau maksāja amatu Nila Ušakova «labajai rokai» — partijas «Gods kalpot Rīgai» līderis Andris Ameriks pameta Rīgas domes vicemēra amatu. Viens no galvenajiem atklātās korupcijas shēmas dalībniekiem bija Amerika partijas loceklis un Ušakova partijas sponsors. Pirms mēneša Rīgas dome jau bija veikta kratīšana. KNAB apgalvoja, ka Rīgas domes amatpersonas ir iesaistītas korupcijas lietā.
Līdz šim brīdim skandāls skāra Ušakovu, vien attālināti. Zādzības Ušakova vadītājā iestādē stipri iedragāja mēra reputāciju, tomēr sarunas par viņa dalību Rīgas amatpersonu korupcijas shēmās bija ne vairāk kā «Saskaņas» politisko oponentu spekulācijas.
Tagad viss ir mainījies.
Pēc veiktajām kratīšanām darba kabinetā un dzīves vietā Nils Ušakovs — oficiāli ir kriminālprocesa par korupciju Rīgas domē iesaistītā persona. Pirms vēlēšanām Eiropas Parlamentā šādi apstākļi liek krustu uz Rīgas mēra iespējam turpināt karjeru Eiropas Savienības institūcijās.
Par Rīgas mēra centieniem nokļūt Briselē runā jau vairākus gadus. Ušakovs ir pāraudzis Rīgu, «Saskaņu» nevēlas ņemt Latvijas valdībā, bet mainīt Latviju pret Rīgu Ušakovam nozīmētu pazeminājumu.
Ideālākais karjeras attīstības variants — pāreja uz Briseli un varas saglabāšana Rīgā. Šādā gadījumā Ušakovs iegūtu kādu no «maizes» vietām Eiropas Komisijā, bet rūpēs par galvaspilsētu tiktu uzticētas kādai ļoti tuvai personai. Tas būtu nevis zaudējums, bet gan politiskā kapitāla palielināšana.
Tomēr, lai realizētu šādu scenāriju, vajadzēja garantēt, ka no Latvijas valdošām etnokrātiskām aprindām nebūs pretestības.
Lai to panāktu, Nils Ušakovs upurēja savu vērtīgāko resursu — Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju atbalstu.
Rīgas mērs un viņa partija neiestājās cīņā par krievu skolām, neierunājas par vajātiem krievvalodīgajiem sabiedriskiem darbiniekiem un žurnālistiem, nosauca Krimu par Ukrainas, pārtrauca līgumu par sadarbību ar «Vienoto Krieviju», pārstāja atbalstīt nepilsoņus un uzsāka sarunas par Latvijas «padomju okupāciju».
Šāda politika turpinājas vairāku gadu garumā un atmaksājas «Saskaņai» ar 11% velētāju balsu, salīdzinājumā ar trumfāliem vēlēšanu rezultatiem 2011. gadā, kā arī ar ietekmīgu sakaru zaudēšanu Maskavā, kur Nilu Ušakovu ar viņa «Rīgas pagalmiem» kādreiz sagaidīja Krievijas galva. Tagad attieksme pret Ušakovu stipri neatškiras no attieksmes pret Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Tomēr Rīgas mērs apzināti un aukstasinīgi turpināja savu vēlēšanu un sabiedrisko pozīciju novājināšanu. Tālredzīgs un pragmatisks mērs pirka Latvijas valdošo nacionālistisko spēku lojalitāti savam gaidāmajam lēcienam Briseles krēslā, maksājot par to ar savu politisko resursu.
Tomēr smalks aprēķins pievīla Rīgas mēru. Realitāte izrādījās vienkāršāka un rupjāka par viņa viltīgajām politiskajām kombinācijām.
Latvijas valdība nelaiž garām izspēju «gāzt» Ušakovu un atgriezt sev kontroli pār Rīgu.
Rīga — ir nesalīdzināmi gardāks «kumoss», nekā lojalitāte «Saskaņas» oficiālajiem mērķiem. Pēdējā «latvisko partiju» acīs, vispār neko nemaksā. Kam vajadzīgā krievvalodīgo vēlētāju partijas lojalitāte, valstij, kura no sākta gala atņēma pilsonību gandrīz visai krievvalodīgo iedzīvotāju daļai un uzbūvēja savu valsti bez tās? Ja tā ir lojalitāte, vai tā pastāv — krievi, necēla nemierus, kad viņiem atņēma pilsonību 1991. gadā un negrasās to darīt arī tagad.
Cita lieta ir Rīga ar tās ostu un nekustāmo īpašumu. Ka «barotava» Rīga dod vairāk nekā visa Latvija, līdz ar ko, nav skaidrs, kurš kuru apskauda vairāk: Ušakovs labējas partijas, kuras neņem «Saskaņu» Latvijas valdībā, vai arī labējas partijas Ušakovu, kuram pieder vairākums Rīgas domē.
Tādejādi nav brīnums, ka šobrīd Latvijas valdība attiecībā uz Ušakovu rīkojas pēc principa: pagrūd kritušo. Rīgas domē jau otro reizi tiek vākti paraksti par Ušakova atstādināšanu no amata. Jaunas valdības pašvaldību lietu ministrs izskata Rīgas domes atlaišanas iespējas.
Ušakova karjera gāžas: jauna lēciena vietā, tagad viņu sagaida tikai kritums, vienīgais jautājums — ātrs vai lēns.
Ja «latviskas partijas» panāks Rīgas domes atlaišanu — ātrs. Pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā «Saskaņas» un «Gods kalpot Rīgai» koalīcijai pietika vien ar dažām procenta daļām, lai saglabātu vairākumu galvaspilsētas pašvaldībā. Ārkārtējo vēlēšanu gadījumā pēc notikušā skaļā korupcijas skandāla «Saskaņai» un «Gods kalpot Rīgai» vairākums vairs nespīd.
Pat ja Ušakovs spēs saglabāt savu mēra amatu, viņa politiskā karjera tik un tā slīdēs uz leju. Kas pārstāj augt, neizbēgami sāk degradēt un Ušakovam augt vairs neļaus.
Ceļš uz Briseli viņam ir slēgts.
Pār kādu Briseli var būt runa, pēc nokļūšanas korupcijas skandāla epicentrā pirms pašām vēlēšanām Eiroparlamentā, laikā, kad noris pārrunas par vietu dalīšanu ES institūcijās?
Pat ja tiesa attaisnos Ušakovu (vai pat visas Rīgas Satiksmes lietā iesaistītās personas), ir pārvēlu. Tik un tā nepatīkama pēcgarša paliks. Vai viņš nozaga, vai arī viņam nozaga, bet kaut kādā nelabā lietā šis krievs bija iejaukts.
Latvijas valdībā «Saskaņai» nokļūt nav lemts. Ušakova komanda ar visiem spēkiem tiks dzīta prom no Rīgas: ne velti jaunais Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš izteicās, ka valsts nozīmīgākajām ostām ir jāpārnāk valsts kontrolē.
Vai Rīgas mēra vajāšana ir vai nav saistīta ar jaunas valdības ekspansijas plāniem — nav svarīgi.
Pēc tagadējas korupcijas lietas iztiesāšanas Ušakovu spiedīs līdz galam.
Un kādreizējais atbalsts no «Saskaņas» vēlētāju puses arī tiks zaudēts. Tāda būs cena par Latvijas lielākas partijas līdera lēmumu pārdot savu vēlētāju balsis personīgu karjeras mērķu sasniegšanai.