Переводы Переводы

ES neļaus Polijai būvēt Baltijas jūrai bīstamus kanālu un salu

Источник изображения: tourweek.ru
0  

Līdz ar kanāla rakšanu pāri Baltijas (jeb Vislas) zemes strēlei Polijas valdība nolēma uzbūvēt mākslīgu salu Kaļiņingradas (jeb Vislas) līcī. Polijas Baltijas reģiona kaimiņvalstu galvenais jautājums ir: kādu ietekmi šie projekti atstās uz Baltijas jūras ekoloģiju. Par kanāla būvēšanas un mākslīgas salas ekoloģiskām sekām analītiskajām portālam RuBaltic.Ru pastāstīja Krievijas starpreģionu sabiedriskās vides organizācijas «Zaļā fronte» («Зеленый фронт») Kaļiņingradas reģionālās nodaļas priekšsēdētājs Oļegs IVANOVS.

— Ivanova kungs, par Polijas plāniem uzbūvēt kanālu pāri Baltijas zemes strēlei, caur kuru kuģi varētu nokļūt līdz Elblongas ostai Polijā, nešķērsojot Krievijas teritoriālus ūdeņus, bija zināms jau labu laiku atpakaļ. Nesen kļuva zināms, ka rakšanas procesā iegūto zemi tiek plānots izmantot salas būvēšanai līča vidū. Priekš kam, jūsuprāt, Polijai ir nepieciešama šī sala?

— Mākslīgo salu veidošana un krasta līniju pagarināšana ir pasaulē diezgan izplatīta prakse. Krievijas gadījumā, šis notikums ir obligātas valsts ekoloģiskās ekspertīzes objekts. Nepieciešams veikt grunts ekspertīzi, lai apliecinātu nopietnu piesārņojošo vielu neesamību. Tāpat nepieciešams iziet vairākus parametrus, ar kuru palīdzību tiek novērtēta negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi. Šajā gadījumā — Kaļiņingradas (Vislas) līča apkārtējo vidi.

Šobrīd ir grūti sniegt viennozīmīgo vērtējumu. Nepieciešams saprast, kura grunts tiks izmantota un kādā apjomā. Manuprāt, sala līča ekosistēmu kardināli neietekmēs. Bet kanāls var atstāt būtisku ietekmi.

Oļegs Ivanovs / Foto: facebook.comOļegs Ivanovs / Foto: facebook.com

— Mākslīgas salas tiek veidotas dažādās pasaules malās, piemērām, Japānā vai Apvienoto Arābu Emirātos. Vai pasaules pieredze var tikt izmantota vietējos apstākļos ņemot vērā esošo ekoloģisko situāciju?

— Tā pieredze praktiski visur ir vienāda. Teorētiski arī poļi to var izmantot. Galvenokārt, vis ir atkarīgs no tā, kādu rezultātu sniegs starptautiskās ekspertīzes un vienošanās, to skaitā arī ar Eiropas Savienību un Krieviju.

Runa ir par pārrobežu projektu, kurš ietekmēs visas puses.

Visam darbībām ir jāiziet saskaņošanas procedūras. To ignorēšana no Polijas puses, kļūs par iemeslu griezties dažādās pasaules tiesiskajās instancēs.

— Kādus ekoloģiskus riskus, izraisa mākslīgas salas būvēšana līča vidū?

— Risks iespējams, ja papildus kanāla rakšanas laikā iegūtajai augsnei būvniecībai tiks izmantota arī no citām vietām atvesta augsne. Piemērām, no Varmijas-Mazūrijas vai Pomožes vojevodistēm Polijā.

Patiesībā risku skaits ir ļoti liels: piesārņojums, akvatorijas aizdūņojums, negatīvā ietekme uz ūdens bioloģiskajiem resursiem un bioloģisko daudzveidību.

Iespējama negatīva ietekme uz tādām zivju, augu un mikroorganismu veidiem, kas ir sastopami līcī un veido vairāku gadu garumā izveidoto ekosistēmu.

— Polijas kanāla būvniecības plāni Baltijas strēlē jau sen raisa ekologu bažas. Kāpēc šī strēle ir unikāla un kādas sekas var radīt tās sadalīšana divās daļās?

— Bažas pauž ne tikai Krievijas vides eksperti. Pirmkārt, to dara Polijas ekologi un Baltijas strēles iedzīvotāji, kuri saprot šī dabas veidojuma unikālo vērtību.

Baltijas strēle ir unikāla ar to, ka tā ir izstiepta pussala, kura atdala Kaļiņingradas (Vislas) līci no Baltijas jūras un uztur izveidoto bioloģisko līdzsvaru, — piemēram, ūdens sāļuma līdzsvaru. Pateicoties tam, līcī mīt dažādas zivju sugas. Dažām no tām līča daļa kalpo ka nārsta vieta. Tas padara līci par vērtīgu zivsaimniecības objektu.

Baltijas (Vislas) strēle Foto: Novorossia.suBaltijas (Vislas) strēle Foto: Novorossia.su

Kanāls atdalīs no strēles salu. Faktiski visa Krievijas Baltijas strēles daļa no visām pusēm tiks ieskauta ūdenī. Šis projekts izraisa vairāk risku, nekā mākslīgās salas būvēšana no kanāla rakšanas atkritumiem.

Var ciest krasta līnija, mainīties ūdens sāļuma koeficients, kas atstās negatīvu ietekmi uz esošu ekoloģisko līdzsvaru.

Pateicoties tam, ka tas ir saldūdens līcis, tajā ir izveidojusies unikāla ekosistēma. Tādēļ līcī iespējams sastapt zivis, kuras dzīvo saldūdeņos.

Strēles sadalīšana ietekmēs, pašas Baltijas (Vislas) strēles bioloģisko daudzveidību. Strēle Polijas pusē jau sen darbojas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas režīms. Tur sastopamas retas augu, dzīvnieku un putnu sugas. Kanāla rakšana negatīvi ietekmēs sauszemes dzīvnieku sugas, kurām nav iespējas pārlidot no vietas uz vietu. Rezultātā viņu apdzīvotības areāls tiks sadalīts ar nepārvaramu šķērsli.

Dzīvnieki zaudēs iespēju brīvi pārvietoties Baltijas (Vislas) strēles Polijas teritorijā, kā tas notiek šobrīd.

Tas var novest pie vietējās ekosistēmas disbalansa, līdz pat atsevišķu sugu izmiršanai, kuras šobrīd mīt tajā pussalas daļā, kuru plāno pārveidot par salu kanāla būvniecības rezultātā.

— Šobrīd visā pasaulē pakāpeniski aug iedzīvotāju ekoloģiskās izglītotības līmenis. Cilvēki ir sapratuši, ka rupja iejaukšanās dabas procesos var kaitēt pašu cilvēku dzīves kvalitātei. Kāda ir Polijas iedzīvotāju, īpaši Baltijas (Vislas) strēles iedzīvotāju attieksme pret kanāla būvniecības ideju?

— Iedzīvotājiem tas, protams, nepatīk. Cilvēki tik tiešām apzinās šos riskus. Kanāla būvniecība viņiem var radīt virkni neērtību. Ierobežojums brīvai pieejai Baltijas (Vislas) strēles daļai jebkurā gadījumā radīs neērtības vietējiem iedzīvotājiem.

Kamēr nav veiktas ekspertīzes, ir grūti prognozēt, kā šis projekts nākotnē var ietekmēt vidi un cik lielā mērā tiks iztraucēta cilvēka dzīves vide Baltijas (Vislas ) strēlē esošajās apdzīvotās vietās. Par visām šim ekspertīzēm, pirmkārt ir jārūpējas Polijas pusei. Tieši Polijai ir jāveic visus pētījumus ar vietējo izdzīvotāju palīdzību.

— Kāda var būt Lietuvas reakcija uz Polijas plāniem, ņemot vērā iespējamās ekoloģiskās sekas, kā arī to, ka Lietuva ir iekļauta kopējās kuģniecības sistēmā?

— Lietuvai ir sava osta Klaipēdā. Krievijas teritoriālie ūdeņi nokļūšanai Polijas Elblongas osta, atšķirībā no Polijas, tiek izmantoti ļoti reti. Pēc idejas, Lietuvas plānus tam nevajadzētu ietekmēt.

Krynica Morska, pilsēta Vislas strēles teritorijā / Foto: elblag.ruKrynica Morska, pilsēta Vislas strēles teritorijā / Foto: elblag.ru

— Kādai ir jābūt Krievijas reakcijai uz Polijas mēģinājumiem mainīt Baltijas reģiona karti?

— Vēl 2017. gadā Kaļiņingradas apgabala vides padome izveidoja īpašu darba grupu, kuras sastāvā ir eksperti no akadēmiskajām aprindām, bijušās un esošās amatpersonas, cilvēki, kuri profesionāli nodarbojas ar ūdens bioloģisko resursu aizsardzību un drošību.

Krievijas dabas resursu un ekoloģijas  ministram, uz to brīdi Sergejam Donskim, tika sagatavots analītisks ziņojums. Savukārt ministrija nosūtīja atbilstošu dokumentu Polijas Vides aizsardzības ministrijai.

Cik man ir zināms skaidru atbildi Polijas kolēģi tā arī nav snieguši. Nekāda veida saziņa par kopīgu ekspertīžu veikšanu arī nav notikusi.

Pagaidām Polija rīkojas vienīgi savas idejas ietvaros — tā, it kā Krievijas puse un tās viedoklis šajā jautājumā, vispār neeksistē.

Visvairāk ietekmēt Polijas plānus var Eiropas Savienība. Baltijas jūra ir kopīga vairākām ES valstīm. 

Ekosistēmas balansa izmaiņas Dienvidu Baltijā var ietekmēt arī Ziemeļu reģionu, ja mēs vadāmies pēc Baltijas jūras piesārņojuma piemēra ar notekūdeņu, lauksaimniecības un saimnieciskajiem atkritumiem. Savulaik Polijā un Kaļiņingradas apgabalā notekūdeņu attīrīšanas iekārtu trūkuma dēļ, šie atkritumi tika aizskaloti, tai skaitā, arī līdz Šveices krastiem. Jūras dienvidu daļas piesārņojuma negatīvās sekas ietekmēja arī Ziemeļus. Zviedri, dāņi, somi, Baltijas valstu iedzīvotāji labi izprot šo situāciju un izvērtē riskus.

Ja šis projekts tiks apspriests Eiropas līmenī, tad šīs valstis visdrīzāk neatbalstīs Polijas iniciatīvu. Eiropas Savienībai ir iespēja ar savu lēmumu aizliegt Polijai realizēt šo projektu.

Статья доступна на других языках:
Обсуждение ()